“Viss plūst uz iekšpusi un ārpusi; viss ir ritmisks.” – visā Visumā darbojas ritmiskās svārstības: diena un nakts, augšupeja un lejupslīde, dzimšana un nāve, tie ir dabas, dzīves un apziņas cikli. Elpa un ieelpa, sirds puksts un pauze.
Garīgā attīstība prasa līdzsvarošanu ar ritma likumu. Ritma princips uzsver to, ka visa kustība, visa vibrācija notiek noteiktā ritmā. Viena svārstība uz vienu pusi, līdzsvarojas ar vienlīdzīgu svārstību uz pretējo pusi. Tas var izpausties mūsu dzīvēs kā pretdarbības spēki. Šis princips manifestējas gan dabā, gan pasaules vēsturē, gan mūsu dzīvēs un garīgajos centienos. Nekas nav lineārs, viss ir ritmisks un ciklisks. Šis princips nereti tiek uztverts kā galvenais šķērslis jebkurā garīgajā ceļā, kas izpaužas, kā “atkrišana atpakaļ”. Jo mēs bieži gribam, lai izaugsme būtu tikai lineāra — tikai uz augšu. Bet hermētisms saka: tā nenotiek. Viss ir ciklisks. Viss svārstās.
Šis cikliskums darbojas arī cilvēka dzīvē, emocijās un apziņas stāvokļos. Sasniedzot noteiktu garīguma līmeni, mēs vai nu tiekam rauti atpakaļ Matērijā, vai arī esam spiesti neitralizēt pret-svārstību. Garīgajā ceļā tas bieži izskatās kā: iedvesma > panākumi > neizdošanās > apjukums > atkal iedvesma → “atkrišana”
Un tad mēs sev pārmetam: kāpēc atkal esmu atpakaļ tur, kur bijām?
Varbūt nav jājautā kāpēc šie kritumi un kā no tiem izvairīties, bet gan – kā iemācīties ar tiem strādāt? Varbūt “atkrišana” nav neveiksme, bet ritma neizpratne? Varbūt kritumi ir nevis sods, bet enerģija, ko var pārveidot? Varbūt “kritumi” nav mūsu “sliktā karma” vai nepatstāvīgais raksturs un slinkums? Ritms pazīstams arī kustībā – divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Lai izprastu, izvērtētu, pārskatītu, sajustu, meklētu.
Pastāv noteiktas prakses, kas ļauj pielietot pret-svārstību neitralizācijas principu un novirzīt to citā līmenī. Nekas neizbēg no likuma, bet ir iespējams iemācīties pielietot likumu, tā vietā, lai likums pielietotu mūs. Garīguma ceļā ritms var būt kā pārbaudījums un izaicinājums. Meistars neitralizē svārstības, pārvēršot to enerģiju augstākā plānā.
Atkal aicinu padiskutēt – vai tu savā dzīvē jūti šos ciklus — emocionāli, garīgi, pat profesionāli? Kā tu parasti reaģē uz “lejupslīdi”: cīnies, padodies vai mēģini saprast, ko tā māca? Vai, tavuprāt, vispār ir iespējama pastāvīga augšupeja?
Mani interesē kā tu šo ritma principu piedzīvo un ko ar to dari? Vai krīti depresijā, sevis šaustīšanā, atmet visam ar roku?
VIEDNĪCA