“Katram cēlonim ir sekas, katrām sekām – cēlonis.” – nekas nav nejaušs. Jebkura rīcība rada realitāte, jeb sekas – nav svarīgi vai šī rīcība ir apzināta vai neapzināta. Tāpat sekas ir mūsu domām, emociju izpausmēm. it visam, kas no mūsu lauka iznāk. Tāpat visām sekām ir cēlonis, jeb iemesls, kāpēc ir tāda rīcība, domas vai emocijas. Apzināta rīcība rada apzinātu realitāti, neapzināta – neapzinātu. Mēs radām.
Šodiena ir vakardienas sekas un vakardiena ir šodienas cēlonis. To, ko mēs šodien piedzīvojam, ir mūsu vakardienas domu un darbību rezultāts. Un tas, ko mēs šodien domājam un darām, rada mūsu rītdienu. Pirms katras domas, lēmuma vai rīcības, ja vien ir iespējams, ir vērts apzināties vai tā visa sekas gribu piedzīvot jau rīt.
Kauzalitātes (cēlonības) princips paskaidro, ka katram cēlonim ir savas sekas, tāpat kā katrām sekām ir savs cēlonis. Jebkura mūsu darbība rada sekas visdažādākajos līmeņos, gan labvēlīgas, gan nelabvēlīgas mums. Ja mēs to apzināmies, tad varam kļūt par tāda cēloņa radītāju, kas veidos mums labvēlīgas sekas. Tas nozīmē, ka varam apzināti izvēlēties izkāpt no ciešanu, vilšanās un “nejaušību” plūsmas.
Nekas nav nejaušs – visam, kas notiek mūsu dzīvēs ir savs cēlonis un nozīme Dievišķajā Plānā. Arī tad, ja cilvēks dzīvo bez apzinātības, tas saskan ar viņa attīstības plānu. Tāds cilvēks tikmēr piedzīvos ciešanas, kamēr sapratīs – tikai pats esmu atbildīgs par savu realitāti un tajā piedzīvoto. Šķietama nejaušība ir tikai mūsu apzīmējums sekām, kuru cēloni mēs neesam izpratuši. Bieži vien cilvēkam ir tendence teikt: “Jā, bet man jau nebija izvēles, tur bija tādi apstākļi/cilvēki/notikumi…” Tā ir atbildības novelšana uz “kaut ko”, lai attaisnotu savu rīcību.
Garīgais ceļš pie sevis nozīmē nonākt pie izpratnes, ka mūsu darbības nevada tikai cēloņi, bet tās pašas kļūst par cēloni, kas konstruktīvi pārveido pasauli un mūs pašus. Tas ko mēs saucam par Karmas likumu ir šis Hermētisma Cēloņu un Seku princips. Tā ir garīgā brieduma pazīme – būt cēlonim, nevis sekām un Cilvēks kļūst par realitātes autoru, nevis tās upuri. Cilvēks uzņemas pilnu atbildību un nemeklē vainīgos tam, kāpēc tas jūtas slikti, dusmīgs, aizvainots, vīlies. Apzināts cilvēks saprot, ka tās ir tikai sekas paša veidotai realitātei.
Būtu atkal interesanti dzirdēt tavas domas un redzējumu vai arī jautājumus!
VIEDNĪCA