“Patiesība nav jāiegūst, zināšanas nav jāiemācās – tas viss tik jāatceras.” – mēs atceramies savu dievišķo sākotni, ne iemācāmies vai apgūstam, bet atgriežamies pie sevis. Mēs neākam šeit, lai kļūtu par kaut ko jaunāku, labāku, nākam, lai atcerētos, kas jau esam. Nekā jauna nav šajā pasaulē, tik atmiņas un pārmantojamība dažādās izpausmēs un versijās.

Atmiņa ir atslēga uz atbrīvošanos no kontroles sistēmām. Apziņas pamošanās nav augšupeja, bet atgriešanās pie sākotnējā Sevis. Ceļš Pie Sevis. Dvēsele ir Dieva Dzirksts – liesma, ko nevar nodzēst, kurā ir itin viss, kas jebkad ir radīts un eksistē. Tava būtība vienmēr bijusi Dievišķa, tāpēc nav jāmeklē apgaismība, bet jāatceras, kas tu esi. Jāatrod ceļš pie Dvēseles, sava pirmsākuma un tev būs pieejams itin viss. Šis princips sagrauj atkarību no “guru”, kas “tevi aizvedīs pie Gaismas”, tu spēsi ieraudzīt viltus garīgumu un tam nesekot. Jo visas mācības un zināšanas ir tikai kāda cilvēka atmiņas par dievišķo pirmsākumu un to interpretācija caur šo cilvēku. Tev ir tiešā pieeja šai informācijai.

Tāpēc dzīvā šamanisma ceļā zināšanas neviens nedod vai nemāca, tās katrs atrod caur sevi, caur darbu ar sevi. Pats piedzīvo gan savu tumsu, gan gaismu, caur savām atmiņām un atgriežas pie savas būtības. Atgriešanās un atcerēšanās nav solis uz priekšu vai uz augšu. Ceļš Pie Sevis nozīmē ieiešanu savā dziļumā, klusumā, pie senčiem, pie Zemes, kas ļauj atcerēties to, kas vienmēr bijis ar tevi.

Apzināts meklētājs negaida atļauju no guru, tai nav nepieciešams sertifikāts, iniciācija vai svētība no “augstāk stāvoša”. Šāda būtne pati ir savs templis, skolotājs sev un savs paša Ceļš un arī tā gājējs. Kad ir bail, grūti, tad daži meklē kādu, kurš atbalstīs, parādīs “īsto ceļu”, sakārtos, uzņemsies atbildību. Kas ir atcerējies, tas zina, ka atbildība ir tikai un vienīgi paša rokās

Tāpēc Atgriešanās princips lauž važas, kas piesien pie viltus autoritātēm un bezgalīga “darba ar sevi”, “savas labākās versijas” atrašanas. Jā, cilvēks dzīvo, attīstās, meklē, atrod – tā vienkārši ir dzīve. Nekas nav “jālabo”, ir jāatceras, kas tu patiesībā esi un kā vari veidot savu realitāti harmoniski. Atgriešanās princips ir stāsts par to, ka nekad neesi bijis pakļauts vai iznīcināts, tās ir ilūzijas. Ilūzijas sabrūk, līdz ko saproti, ka viss vienmēr ir bijis tevī un ir pieejams.

Daudziem ir grūti noticēt Atgriešanās principam, ka visas zināšanas jau ir pieejamas paša Dvēselē. Tas tāpēc, ka mēs kopš mazotnes esam pieradināti ticēt autoritātēm. Bieži vien kritiskā domāšana, intuīcija, dziļāka pašizpratne tiek noliegta, ja tā nesaskan ar kādas autoritātes viedokli. Šī principa izprašana un pieņemšana var būt bīstama autoritatīvām sistēmām, kādas, diemžēl, lielā mērā ir mūsu valstis. Tādēļ šo hermētisma likumu slēpj un cenšas diskreditēt.

Manā kursā “Ceļš Pie Sevis” šo principu ielieku jau pašos pamatos un tā beidzēji zina, ka īstais darbs sākas tikai pēc kursa, ikdienā un katru dienu, kad tie atceras, kas ir patiesībā. Tas ir ceļš sevī.

VIEDNĪCA

Leave A Comment