GARĪGIE INSTRUMENTI
Meditācijas, garīgās tehnikas, prakses, tērpi, rituālie priekšmeti, svētie augi un arī paši rituāli ir tikai instrumenti, palīgi Cilvēka garīgajā ceļā. Pats galvenais ir pats Cilvēks, viņa motivācija, nodomi, mērķtiecīgums, izpratne un spēja šos instrumentus izmantot. Patiesībā visa nepieciešamā informācija un zināšanas jau ir Cilvēka Dvēselē, garīgā izaugsme ir stāsts par materiālā Cilvēka spēju atcerēties.
Garīgos instrumentus vajag izmantot, katram atrodot savu. Kāpēc? Jo tie palīdz pārvarēt Prāta pretestību, Ego kūtrumu un vecos ķermeņa paradumus. Daži garīgie instrumenti, piemēram – meditatīva mūzika, instrumentu skaņas, smaržas, rituāli – palīdz Prātam un Ķermenim noskaņoties garīgam darbam. Citi ļauj vieglāk piekļūt dažādiem apziņas slāņiem un tos dziedināt, piemēram – elpošanas prakses, svētie augi, vadītas meditācijas. Askēzes vai kādu noteiktu rituālu vai rīcības veikšana 21 dienu ļauj Ķermenim apgūt jaunas iemaņas, veidojot jaunus neironu ceļus, nostiprinot gan fizisko veselību, gan ieradumus.
Kad strādāju ar Cilvēkiem, reizēm izmantoju savu īpašo tērpu. Kāpēc? Vai tas kaut kādā mērā pastiprina to, ko es daru? Nē, gluži vienkārši simboliski es izkāpju no sava ikdienišķā un fokusēju uzmanību uz darāmo. Līdzīgi kā ārsts, mācītājs vai tiesnesis – uzvelk savu amata tērpu un iekāpj noteiktā lomā. Tāpat ir ar rituāliem priekšmetiem vai darbībām. Pašas par sevi tās neko nedod, taču, ja rituālie priekšmeti ir iedzīvināti un rituālās darbības notiek ar tā veidotāja enerģiju, tad tam visam ir jēga. Šī kopējā enerģija veido vienotu enerģētisko lauku un fokusē visus iesaistītos uz vienotu darbu. Daudzi teikuši – vērojot manu sagatavošanās procesu ar stihijām, dalībniekam jau caur šīm darbībām sākas spēcīgi garīgie procesi. Tie, kas bijuši pie manis, zina kā tas ir, par to vienmēr arī stāstu.
Šis raksts ir par to, ka bieži vien Cilvēki tik ļoti sakoncentrējas uz instrumentiem, uzskatot, ka tie ir garīgās izaugsmes atslēga, ka pazaudē pašu jēgu. Piemēram – zinu Cilvēkus, kas meditē pat vairākas reizes dienā, nodarbojas ar dažādām elpošanas un askēzes praksēm, ir vegāni vai veģetārieši, bet atnāk pie manis ar sajūtu, ka dzīve ir tukša, neredz jēgu, nesaprot kā garīgi virzīties tālāk. Kāds šiem Cilvēkiem ir “uzpārdevis” instrumentus, proti – darīsi cītīgi to vai šo un būsi garīgs Cilvēks. Un nesanāk. Protams, ka nesanāk, jo ne jau instruments ir panaceja, bet dziļāka izpratne par to, kas ir Cilvēks, kāda jēga ir dzīvei, kurp iet. Kad šīs lietas kļūst skaidras, tad visi šie instrumenti iegūst citu nozīme – kļūst par atbalstu. Gribu uzsvērt, ka instruments ir tikai instruments. Pats galvenais ir pats Cilvēks, kas šos instrumentus izmanto kā savus palīgus. Tikai pats Cilvēks ar savu ticību, nodomu, mērķtiecīgumu un izpratni izdara galveno darbu. Es, kā pavadonis arī esmu tikai instruments, kas izmanto zināšanas, lai ierosinātu Cilvēkā procesus, saskaņā ar viņa Dvēseles plānu un paša nodomiem.