VISS IR KUSTĪGS, IR KUSTĪBĀ UN VIBRĒ
Viss eksistējošais – no smalkās un informatīvās dimensijas līdz pašai cietākajai matērijai – ir kustībā. Viss vibrē. Šī kustība ir vibrācija. Visa realitāte ir vibrācija. Vibrācijas princips iemieso patiesību, ka Visumā viss ir nemitīgā vibrācijā. Taču katra Visuma daļa vibrē savā noteiktā frekvencē.
Atšķirības starp apziņu un matēriju ir tikai atšķirības vibrācijas frekvencē. Veids kā mēs uztveram apkārtējo pasauli ir tikai veids kā mūsu maņu orgāni uztver noteiktu vibrācijas frekvenci un mūsu smadzenes interpretē to kā noteiktu krāsu, skaņu, smaržu, garšu, siltumu vai aukstumu, cietumu vai mīkstumu. Visa pasaule, visā tās daudzveidībā, ir vienas un tā pašas apziņas enerģijas(ko varētu dēvēt par dievišķo apziņu) vibrācija. Ja mēs katrs paaugstinām savas apziņas vibrācijas frekvenci, mēs paaugstinām savu uztveres spēju un varam dziļāk izzināt un izprast sevi, dievišķo pirmsākumu. Katram mūsu apziņas līmenim atbilst noteikta vibrācijas frekvence. Paaugstinot savu domu un emociju frekvenci, mēs paceļam savu apziņas līmeni. Līdz ar to mēs arī katrs “redzam”, jeb pieredzam savu atšķirīgu realitāti. Piemēram – viens cilvēks iet smaidīgs, viņam viss iet no rokas, dzīve rit harmoniski, bet turpat kaimiņos dzīvojošs cilvēks mokas ar nemitīgām problēmām gan sadzīvē, attiecībās, gan finansēs. Tikai tāpēc, ka katrs no tiem veido savu vibrāciju frekvenci un tai atbilstoši veidojas katra realitāte. Dievišķā apziņa nav nekas cits kā tik augsta apziņas vibrācijas frekvence, ka vibrācijas vairs šķietami nav. Sasniegt šo apziņu nozīmē kļūt par dievu.
Vibrācijas princips — ir viena no dziļākajām Hermētisma atziņām, kas vienlaicīgi ir arī ļoti vienkārša, ja to jūt ne tikai ar prātu, bet ar visu savu būtību. Tā ir pati dzīvības elpa. Lai šo principu saprastu ne tikai filozofiski, bet arī sajustu savā realitātē, ir vērts iemācīties pamanīt vibrāciju visās pieredzēs — smalkajās un arī ikdienišķajās.
Vibrācijas princips ir izpratnes tilts starp enerģiju un formu, starp redzamo un neredzamo. Tas nozīmē, ka doma, emocija, skaņa, gaisma — viss ir tikai dažādas vienas un tās pašas enerģijas kustības formas. Kad saproti, ka viss ir kustībā, tu ieraugi, ka neviens stāvoklis nav galīgs — nedz prieks, nedz bēdas, ne slimība, ne bailes. Visu var mainīt, paceļot vibrāciju frekvenci. Tas nenozīmē radīt ilūzija ar pozitīvām domām, bet gan izprotot, kā sajūta vai doma rezonē tevī — vai tā vibrē smagi vai viegli, blīvi vai plūstoši, kā tā rodas, kāds ir to cēlonis. Tā ir patiesa iedziļināšanās sevī, apzinātība.
Kā to labāk sajust?
- Ieklausies klusumā. Kad apstājies un ļauj visam ap tevi kustēties — vējam, elpai, sirdspukstiem — tu sajūti, ka miers nav nekustīgums, bet ļoti, ļoti smalka vibrācija.
- Sajūti ķermeni. Pat tad, kad šķiet, ka tu “sēdi mierīgi”, sirds pukst, šūnas vibrē, asinis rit, enerģija pulsē, elpa plūst.
- Pamani emociju viļņus. Dusmas vibrē ātri, bet smagi. Miers vibrē lēni, bet ar harmonisku saskaņu it visā. Katrs stāvoklis ir vibrācija, un to iespējams novērot.
- Kā to ieraudzīt dzīvē? Pamēģini piefiksēt, kā tavs garastāvoklis izmaina apkārtējo enerģētisko fonu. Kad esi mierā, priecīgā noskaņā, pateicībā, apkārtējie cilvēki un telpa apkārt reaģē. To var sajust. Kad esi noslēdzies vai dusmīgs, atmosfēra kļūst blīvāka. Tas nav tikai psiholoģisks efekts — tā ir vibrāciju harmonizācija vai disonanse. Šīs pārmaiņas var just arī jebkurš cits, kas ienācis telpā. Tāpat tu vari arī sajust citas apkārtējās pasaules vibrācijas — dabā, augos, dzīvniekos, mūzikā, cilvēku balsīs, kustībā vai ūdenī — visur atspoguļojas noteikta frekvence. Tieši šī spēja sajust ļauj tuvoties garīgajai realitātei, ne tikai domāšanas līmenī, bet iekšējā pieredzē.
Kā to izmantot?
- Pacel savas apziņas vibrāciju.
- Ar elpu — dziļa, lēna elpa atbrīvo un izlīdzina iekšējos emociju viļņus un paaugstina tavu frekvenci.
- Ar pateicību — tā uzreiz pārmaina tavu iekšējo rezonansi.
- Ar kustību vai deju — ķermenis atdzīvojas, saskaņo prātu un enerģiju.
- Ar skaņu vai balsi — tonis var tīrīt telpu un atjaunot līdzsvaru.
- Pamani smalkās frekvences. Kad esi klusumā, sajūti vibrāciju aiz skaņām — kā fonu, kas vienmēr ir klātesošs. Tā ir pati apziņas dzīvība.
- Dzīvo saskaņā ar vibrāciju. Izvēlies videi, attiecībām un domām atbilstošu “tonalitāti”. No tā, kādu vibrāciju tu radi sevī, atkarīgs, kādu realitāti tu izdzīvo.
Vibrācijas princips nav tikai antīka teorija — tā ir dzīva pieredze par kustību un vienotību. Kad mēs sākam “dzirdēt” savu vibrāciju un apzināti to harmonizēt, mēs burtiski tuvojamies tam, ko sauc par Dievišķo Apziņu, kurai nav atdalītības un kas vibrē tik smalki, ka šķiet kā pilnīgs miers. Lai izdodas!