“KO TA, NU ES, TUR JAU GUDRĀKI PAR MANI…” – tie, kuri dzīvos pēc šāda principa, tie sagaidīs savas beigas pavisam negaidīti. Neitralitāte ir ilūzija.
Šis princips saka – “Tu neesi šeit, lai novērotu – tu esi šeit, lai būtu Vētra.”. Ko tas nozīmē? Zinu, ka tas nenozīmē to, ka visiem tagad ir jāceļas kājās un jātaisa kaut kādas revolūcijas. Manā izpratnē tas nozīmē darīt jebko, kas ietekmē visu mūsu kopējo evolūciju. Lai to darītu, visupirms ir jāevolucionē pašam. To, ko jau esmu daudzkārt uzsvēris – ja esi gatavs būt vētrai, tad esi gatavs tās arī sajust sevī un izturēt. Tas ir liels iekšējs darbs. Daudzi ir gatavi ar dakšām iet pret kaut ko, bet sabrūk brīdī, kad netiek galā ar savu paša personīgo dzīvi. Tā nav īstā vētra par ko runā šis princips.
Nav svarīgi ko tu dari – varbūt ikdienā lūdz kādus augstākus spēkus, lai tie palīdz cilvēcei, varbūt esi ierēdnis un savu amatu pildi ar patiesu sirdsgudrību un mīlestību pret cilvēkiem, varbūt esi vecāks, kas nodod saviem bērniem dievišķās vērtības, iespējams – skolotājs, medicīnas darbinieks, kas ne tikai formāli pilda savas funkcijas, bet strādā ar sirdi, iespējams – blogeris, kas stāsta cilvēkiem par mūsu pašu kļūdām, varbūt cilvēks, kas ir apveltīts ar spēju caur enerģētisko lauku ietekmēt kopējos evolūcijas procesus. Nav svarīgi, kā tu izpaudies kā vētra, svarīgi, ka tu to dari apzināti, piedaloties kopējā procesā. Tādējādi tu svētī arī sevi un savu dzīvi. Ne vienmēr šī hermētisma likuma izpausmes, kā vētra ir skaļa un uzmanību piesaistoša. Galvenais, ka tu saproti – esi daļa no visa kopuma un tu ietekmē un tevi ietekmē viss, kas notiek ar visu cilvēci. Tā ir atbildība. Galvenokārt – apziņa.
Cik bieži mēs paslēpjamies aiz “es vienkārši vēroju”, “es palieku neitrāls”, “es neiesaistos”, “uz mani tas viss neattiecas”, “ko ta’ es”? Tas izklausās gudri, droši, garīgi bet tikai izklausās… Tā ir ilūzija, kura šobrīd brūk. Pēc tās nāks ļoti smagas paģiras. Bet bieži tāda attieksme ir tikai eleganta atkāpšanās no atbildības vai nezināšana, kā iespējams būt. Pēdējā gada laikā man aizvien vairāk cilvēki konsultācijās uzdod jautājumus – ko man darīt tālāk, kā pašrealizēties, kā atrast jēgu savai dzīvei? Bieži tie ir cilvēki, kas jau kaut kādus pamatus ir sakārtojuši, bet centušies dzīvot ar apziņu – “es varu ietekmēt tikai savu ikdienu un arī ne vienmēr, tāpēc izvairos no līšanas dziļākos līmeņos.” Bet, Dvēsele urda un caur šo arī nāk jautājumi – ko man darīt tālāk? Tās ir pirmās pazīmes, kad cilvēkā sāk brukt šī neitralitātes ilūzija.
Pastāstīšu kādu konkrētu gadījumu pirms pāris gadiem no savas konsultāciju prakses, ko arī bieži stāstu savos apmācību semināros. Kāds cilvēks nodarbojās ar sadzīves tehnikas remontu. Atnāca pie manis ar jautājumu – kāda jēga manai dzīvei, ko es varu iedot vairāk no sevis. Šis cilvēks jau tolaik neapzināti bija nonācis pie 11. hermētisma likuma izpratnes. Salīdzinoši kluss un mierīgs cilvēks, smaidīgs, laipns. Pajautāju – kāpēc viņš labo sadzīves tehniku. Viņš atbildēja – jo tā varu nopelnīt iztikai un man vispār patīk rakāties pa visādiem motoriņiem, mehānismiem un tos labot. Prasīju, ko viņš vēl redz, ko viņa darbs dod. Viņš tajā mirklī neredzēja. Tad runājām par kādu gadījumu – kāds vīrs plānoja doties komandējumā uz Vāciju, lai tiktos ar potenciālajiem investoriem un vienotos par sava projekta attīstību. Sieva šim svarīgajam komandējumam gatavoja uzvalkus un pēkšņi saplīsa veļas mašīna, bet no rīta jau izlidošana. Ģimenē, saprotams, sakaitēta situācija, spriedze, vīrs ar sievu pat paspēj sastrīdēties. Sieva zvana meistaram, kas šajā gadījumā ir mans klients, un lūdzu palīdzību. Meistars saka, ka tas nav iespējams, lai ved veļas mašīnu pie viņa un tuvāko dienu laikā varēs sataisīt. Sieva izmisumā lūdz, lai atbrauc meistars uz māju, ko arī viņš apsola pēc sava darba laika izdarīt. Viņas vīrs jau ir gatavs drēbes nest uz publisko veļas mazgātavu, bet sieva lūdz vēl pagaidīt. Vīrs stresā vēl pārskata savas prezentācijas, bet jūt, ka nevar īsti pieslēgties, jo nav sakārtots jautājums ar drēbēm, iespējams vēl būs jāmeklē kāda naktī vaļā esoša publiskā veļas mājas. Vakarā ierodas meistars, paskatās veļas mašīnu un konstatē, ka sūkņa filtrā iekļuvusi viena centa monēta un tas ir nobloķējis sūkni. 5 minūtes un veļas mašīna strādā ka prieks. Vīrs un sieva atviegloti uzelpo, sabučojas, miers mājā. Pavaicāju meistaram – ko tu dari, kas ir tavs darbs? Viņš saprata un atbildēja – es atnesu cilvēkiem mieru, harmoniju un pierasto kārtību, es rūpējos, lai cilvēki labi justos. Meistars ieraudzīja savam darbam pilnīgi citu jēgu un to apzinājās. Viņš turpināja darīt to pašu, ko līdz šim, bet tam visam jau ir cita enerģētika. Jūs jautāsiet – kāda tam visam ir nozīme un saikne ar 11. hermētisma likumu? Šis cilvēks ieraudzīja vairāk, ieraudzīja tālāka konsekvences savam darbam, izprata, kā viņa darbs un darba kvalitāte ietekmē daudzus cilvēkus. Viņš izprata, ka ir vienots ar visiem un var caur šo savienojamību ietekmēt daudzus citus procesus. Viņš saprata jēgu savam darbam un turpmāk, labojot sadzīves tehniku, ielika šajā darbā citu vērtību, ko arī sajūt viņa klienti.
Viltus garīgums slēpjas atsvešinātībā – stāvēt malā, analizēt, komentēt, apsūdzēt, konfrontēt, apņirgt, izcelt savu “gudrību, garīgumu, pārākumu”, bet nejust līdz galam un nerīkoties kaut vai paša dzīvē. Bieži šādi cilvēki ir skaļi publiskā telpā, bet savā ikdienā rīkojas tieši tāpat, kā tie cilvēki, kurus viņš apsūdz.
Patiesa atmoda nav auksta novērošana. Sak, es jau tāds neesmu un negrasos nolaisties līdz “tam līmenim”. Apziņas atmoda ir pilnīga iemiesošanās – drosme būt klātesošam paša būtībai, iesaistīties, riskēt, kļūdīties, runāt, rīkoties. Sākot ar sevi, jo mēs esam visi kopā saistīti. Katrs mūsu mazais solis ietekmē kopējo civilizācijas evolūciju.
Malā stāvētāja ilūzija sabrūk brīdī, kad tu saproti: tava balss, tava izvēle, tava enerģija ik sekundi maina telpu, maina visu. Tu neesi šeit, lai sēdētu tribīnēs, bet esi šeit, lai būtu spēlētājs laukumā. Par šo vēl dziļāk būs 13. hermētisma likumā.
Jautājumi tev:
– Kurā dzīves jomā tu šobrīd tikai vēro, bet dziļi iekšā zini, ka jāiesaistās? Attiecībā gan pašam uz sevi, gan apkārt esošo.
– No kā tu patiesībā baidies, paliekot “neitrāls”?
– Ja tu šodien izvēlētos būt Vētra, ko tu izdarītu citādi?
Padomā.
VIEDNĪCA