“Viss ir duāls, visam ir pretpols.” – mīlestība un naids, gaisma un tumsa – tas viss ir viena un tā paša spektra dažādi gali. Viss eksistē pāros: gaisma/tumsa, mīlestība/naids, labais/ļaunais, vīrišķais/sievišķais. Pretpoli ir vienas enerģijas dažādas pakāpes, nevis absolūti pretmeti. Polaritātes princips vērš uzmanību uz to, ka visam ir savs pretpols. Tas pazīstam arī kā duālisma princips, ko mēs kā Dvēseles, radot šo materiālo pasauli, esam tajā ielikuši. „Katrai monētai ir sava otrā puse”. Viss ir un vienlaicīgi arī nav. Katra patiesība ir tikai pus-patiesība un vienlaikus arī pus-meli. Tikai, kad abas puses ir vienotas, tad ir iespējams runāt par pilnību, par patiesību. Kaspars Dimiters savā dziesmā „Glāze ūdens” to lieliski atspoguļo šādā formā: „Ir tikai meli vai ne-meli, bet nav patiesības”. Viss- gan mīlestība, gan naids; gan siltums, gan aukstums; gan Dievs gan Velns; gan Esamība, gan Neesamība ir viens un tas pats fenomens dažādās pakāpēs. Visi pretpoli satiekas, visi paradoksi var tikt samierināti. Jebkuru polu var pārvērst par tā pretpolu. Atšķirība starp pretpoliem slēpjas tikai vibrācijas frekvencē. Apziņa attīstās, reintegrējot pretpolus, nevis tos ignorējot. Polaritāšu izlīdzināšana ir garīgais ceļš, paradoksu pārvarēšana ir Meistara ceļš.
Tāpēc mēs varam vērot, kā šo polaritātes principu izmanto varneši, lai pārvaldītu un kontrolētu sabiedrību. Viena daļa ir vienā pozīcijā, otra = otrā pusē. Cīņa notiek par to, lai otriem pierādītu, ka tie kļūdas un mēs esam vienīgie īstās patiesības zinātāji. Jebkas var būt jebkas.
Padiskutēsim? Droši uzdodiet jautājumus un rakstiet savu viedokli! Tas mūs visus tikai bagātinās!