Patiesība, ko nevar pateikt, ir tā, kas atbrīvo.
Garīgums nomirst tajā brīdī, kad tas sāk prasīt ticību formāliem rituāliem, dogmām vai “skolotājiem”. Kad tiek noliegta drosme autentiski piedzīvot.
Katra mācība, kas sevi pasludina par “pēdējo” un “augstāko” patiesību, kļūst par cietumu — pat ja tās sienas ir nokrāsotas ar “mīlestību” un “gaismu”.
Dogmatisks garīgums ir viena no bīstamākajām ilūzijām, uz kurām tiek būvētas daudzas mūsdienu “new age” kustības, kuras it kā akcentē garīgo atbrīvošanos, bet patiesībā iemāca pakļaušanos kustības aizsācēja ideoloģijai, kur “īsteni” garīgie izpilda noteiktus rituālus un pārzina “pareizos” vārdus. Viņi iedod vārdus, bet ne dievišķo uguni sirdī. Cilvēks – sekotājs baidās kļūdīties un tajā brīdī vairs nav brīvs viņa gars un viņš iekrīt šajās lamatās. Tiek citētas kāda domas un vārdi un vienlaicīgi pazaudēti tie, kuri veidojas paša sirdī caur Dvēseli. Tā ir sistēma, ne patiesība, par kuru runā šis hermētisma princips.
Patiesība nav uzrakstītajā tekstā, lai cik skaisti tas būtu noformēts, nedz arī mantrās, ko daudzi, nedomājot, atkārto un atkārto. Tā ir sevis muļķošana. Patiesība ir izpratnē un spējā dzīvi piedzīvot dzirdēto vai redzēto, izprotot tā dziļāko jēgu. Rakstīts vai izteikts vārds ir plakans, jo tas nenes līdzi dziļāko rezonansi, ja tiek laists cauri tikai prātam.
Patiesība ir tajā brīdī, kad sabrūk visi skaidrojumi, kad vairs nav, kam ticēt — un tomēr tu redzi, tu jūti un izproti. To nevar izskaidrot, izstāstīt, pierakstīt. Bet tu zini. Tā dzīvo tevī un veido tevi, tā ir tik liela, ka nepietiktu visa pasaules papīra, lai to pierakstītu. Tāpēc to nevar iespundēt burtos, dogmās vai rituālos, jo tā ir dzīva un elastīga. Tā ir pilnīga un neaptverama ar prātu, bet sajūtama ar sirdi.
Ja kāda “mācība” aizliedz jautājumus, pretojas diskusijām, ja tā baidās no iekšēja klusuma, ja tā pieprasa atkārtošanu, nevis pārbaudīšanu caur savu sirdi— tā nav patiesības ceļš, ceļš pie sevis. Tā ir doktrīna, kas pieprasa, atļauj vai neatļauj, tā iekonservē tavu garu un ir nedzīva. Bēdz no tādas, ja sajūti tās klātesamību.
Ja šis teksts tevi sadusmo — labi – dusmas ir pirmā plaisa cietumā.
VIEDNĪCA