DIEVIŠĶĀS KĀRTĪBAS UN HARMONIJAS LIKUMI NEKAD NEKĻŪDĀS

Mēs dzīvojam Laikā, kur nav jācīnās ar Tumsu, kā tas bija iepriekšējos laikmetos. Šobrīd ir jāieslēdz Gaisma. Sava Gaisma. Kad Cilvēks pamostas, Tumsai vairs nav, kur paslēpties. Un tā ir dievišķā kārtība un harmonija, jo Tumsa nav ļaunums, tā tikai uzrāda Gaismas neesamību.

Ir pienācis laiks katram redzēt lietas tādas, kādas tās ir. Tie, kas reiz zvērēja kalpot tautai, bet padevās varas kārdinājumam un kļuva par marionetēm globālo spēlētāju rokās, ir aizmirsuši, ka īsta vara nav kontrole — tā ir kalpošana, atbildība un mīlestība pret Cilvēkiem. Kontrole dod tikai šķietamu varu, kamēr dievišķie likumi vēl ļauj ko labot. Kad šis laiks beidzas, tad harmonijas likumi iznīdē nokaltušos zarus. Tie, kas kalpo Tumsai, iznīks savā pašu radītajā ēnā. Ne tāpēc, ka kāds viņus sodītu, bet tāpēc, ka viņi paši izvēlējās atrauties no savas Gaismas.

Visums nepazīst ilūzijas, tās rada un tām tic cilvēki. Visums redz sirdi, ne titulus un naudu. Tas dzird Dvēseles klusumu, ne skaļus solījumus.

Kad tu sēj melus, tu galu galā tos arī nopļauj. Ja sēja bailes un sāpes, to arī saņemsi. Kad tu pārdod savu tautu, tu pārdod pats sevi. Mums latviešiem no mūsu senčiem šīs gudrības ir zināmas – ko sēsi, to pļausi. Nav svarīgi vai tu tam tici vai nē – arī lietus līst un vējš pūš, kad tam jānotiek, ne pēc tavām iegribām. Viss notiek laikā un harmoniski.

Taču šajā lielajā pārejas laikā ir arī pateicība Tumsas kalpiem, pat tiem, kas šķietami dara ļaunu.
Jo viņi kļuvuši par mūsu pašu iekšējās pasaules atspulgu. Mūsu realitātē Tumsa var eksistēt tikmēr, kamēr tā ir mūsos pašos, kamēr neesam ieslēguši savu Gaismu. Tieši viņu rīcība, viņu nekaunība un liekulība ir kā zvans, kas skan Tumsā un sauc Cilvēkus atvērt acis. Tumsa un tajā veiktie darbi atmodina vēl guļošos.

Tāpēc pateicos par visu, kas notiek, pateicos katram, kurš redz, jūt un mostas, kurš iededz savu Gaismu tā vietā lai caur savu Tumsu cīnītos ar Tumsu. Pateicos, jo katrs Cilvēks, kas atgriežas Dvēseles Gaismā, maina visu cilvēces likteni. Lai tauta atceras, ka spēks nav valdniekos, bet Cilvēkos, kad tas kļūst apzināts, vara sabrūk kā tukšs čaulas tornis. Tā ir Visuma kārtība. Tā ir Dzīvības patiesība. Un tā vienmēr uzvarēs.

Leave A Comment