IR TIKAI DIVAS ENERĢIJAS…
Mūsu planētu viens pēc otra pārklāj spēcīgi elektromagnētiskā starojuma viļņi, kas nākuši, lai pārveidotu pasauli ap mums. Tikko noslēdzas viens portāls, kad jau pēc brīža atkal pienāk jauna enerģijas “porcija”… Tāpēc gluži dabiska ir fizisko un emocionālo stāvokļu saasināšanās, jo šo enerģiju biežums ir tāds, ka tas aizskalo visu, kas tam neatbilst. Un šīs globālās “tīrīšanas” laikā ir svarīgi, lai būtu skaidra vadlīnija, kas neļaus novirzīties no ceļa pie sevis, un pēc kuras kā bākuguns var pārbaudīt pareizo virzienu. Šādu orientieri es jums vēlos iedot.
Sākšu ar galveno: dzīvē nav nekādu citu enerģiju, kā tikai divas – baiļu enerģija (saspiešana, atgrūšana un slēgšana) un mīlestības enerģija (paplašināšanās, starojums un saplūšana). Visas pārējās enerģijas – dusmas, izmisums, melanholija, sajūsma, maigums utt. ir tikai šo divu enerģiju variācijas. Patiešām, paņemsim jebkuru negatīvu īpašību: piemēram, dusmas. Kas ir dusmas? Dusmas ir bailes, ka neviens neņem vērā jūsu intereses, draudi dzīvībai. Un izmisums ir bailes tikt nemīlētam. Un tā arī ar visu pārējo.
Bet pats pārsteidzošākais dzīvē ir tas, ka šīs divas enerģijas (bailes un mīlestība) ir saplūdušas kopā kā iņ-jaņ. Un jo vairāk tevī ir baiļu, jo mazāk mīlestības, un jo vairāk tevī ir mīlestības, attiecīgi – mazāk baiļu. Tāpēc cīnīties ar bailēm ir bezjēdzīgi. Viss, kas nepieciešams, ir paplašināt mīlestību.
Iepriekšējos laikmetos (iepriekšējās dzīvēs un līdz pat mūsu dzīves 2012. gadam) bija iespējams diezgan ilgu laiku apsvērt savas bailes: tajās pakavēties, pētīt, just, preparēt un analizēt. Taču pēc 2012. gada pavisam cits laikmets, strauji pieaug pavisam cita pasaule – pasaule, kurā mēs ik sekundi paši radām savu dzīvi.
Un šajā jaunajā pasaulē, brīdī, kad ar šausmām pārskati un izdzīvo savas bailes, brīdī, kad drudžaini meklē veidus, kā no tām atbrīvoties, tu tās radi atkal un atkal.
Bet dzīves brīnums, tās dāvana, skaistums un dāsnums ir tas, ka tieši tagad tu vari izdarīt citu izvēli – pievērst uzmanību otrā dzīves pola paplašināšanai: Mīlestībai. Tā vietā, lai rakņātos savā negatīvajā stāvoklī, tev ir iespēja tieši tagad sākt paplašināt mīlestības urdziņu sevī. Un to izdarīt ir ļoti vienkārši – pārslēdzot uzmanību uz jebkuru sīkumu, kas ļaus piedzīvot siltuma sajūtu sirdī. Tikai mūsu prātam, sirds siltums pret kaķēnu, ko ieraudzīji uz ielas, vai apbrīna par košo kļavas lapu nav nekas, salīdzinot ar personīgajām drāmām par to, ka kaut kas trūkst… Prāts, kas koncentrējies uz “zāģēšanu tā, ka skaidas lec” pat neļaus mums to pamanīt . Bet sirdij tieši vienkāršie dzīves pateicības brīži ir glābiņš un iespēja mūs izvilkt no ciešanu ilūzijām.
Es vēlos, lai tu mani sadzirdi: nav cita veida, kā samazināt slikto, kā tikai paplašināt labo. Uzmanība, ko velti sliktajam (lai gan objektīvi sliktais neeksistē, viss “sliktais” mūs tikai tuvina labajam) nekādā veidā nevairo labo tavā dzīvē. Tu vari uz īsu brīdi pievērst uzmanību kaut kam “destruktīvam”, lai to atzītu un pateiktos. Taču nākamajam solim uzreiz vajadzētu būt rūpēm par savu iekšējo stāvokli un fizisko labsajūtu, lai ikvienu sava ķermeņa šūnu ieskautu mīlestībā.
Mīlestība piemīt mums visiem kā Dieva daļiņām. Taču ļoti ilgā spēle skarbajos polārās pasaules apstākļos pamudināja mūs aizvērt šīs mīlestības durvis savā priekšā. Tomēr ir pienācis brīdis, kad tās ir jāatver. Un to dara ar pavisam vienkāršām darbībām, par kurām pēdējā laikā runāju visos savos materiālos – darbības, kas ļauj izjust garīgo siltumu un sajust prieku no atrašanās savā fiziskajā ķermenī.
Jāsāk ir ar sevi. Tāpēc, ka tikai tad, kad tu iemācīsies ar siltumu izturēties pret sevi, piedot sev, pieņemt sevi, tikai tad tu varēsi pieņemt un ar siltumu sirdī izturēties pret visu, kas ap tevi.
Iemīlēt sevi – šis ir vārdu salikums, kurš absolūti nav saprotams cilvēkam, kurš dzīvo apjukumā.