KORTIZOLA UN ADRENALĪNA NARKOMĀNI
Sabiedrība lielākā vai mazākā mērā ik dienas tiek pakļauta dažādiem stresoriem – te kari, te krīzes, te slimības, te nolaupa citas valsts prezidentu… Cilvēks, šo visu vērojot un sajūtot, baidoties par rītdienu, kļūst burtiski slims un iekrīt dubultās lamatās. Viņš vairs nemāk izdzīvot bez stresa spiediena, nemitīga spriedze ir nepieciešama, lai tas justos dzīvs. Caur šo cilvēks tiek nospiests enerģētiski pie zemes un tiek kontrolēts. Kas to dara un kāpēc?
Vakarā, kad ir visapkārt kluss, esi nolicis galvu uz spilvena, ausi piespiedis pie tā, saklausi skaņas. Iespējams, dzirdēsi sirds pukstus, protams – elpas vilcienus, bet varbūt vēl kaut ko? Varbūt dzirdi tādu, kā attālu fona šņākoņu, dūkoņu, vibrāciju? Ja dzirdi, tad pievērs uzmanību kādā stāvoklī ir tavs sakodiens un žokļi. Visticamāk konstatēsi, ka zobi ir cieši sakosti un žokļi sasprindzināti. It sevišķi, ja saspringti domā par kaut ko.
Paaugstināta stresa apstākļos, cilvēka ķermenī savelkas daudzas muskuļu grupas. Bieži tā ir muskulatūra skausta, galvas pamatnes un plecu rajonā. Muskuļu spriedze jeb paaugstināts tonuss daudziem ir hroniska problēma, kas izpaužas kā regulāras muskuļu sāpes.
Tagad atgriezīsimies par sakostiem zobiem un jocīgajām skaņām. Žokļu spriedze veido sīku vibrāciju virkni, kas izpaužas kā zemfrekvences skaņa. Ķermenis dod apkārtējā vidē signālu, ka tam stresa radītā spriedze ir pārlieku liela. Šo sakņu dzird būtības, kuru enerģētiskā barība ir baiļu un stresa radītā enerģija. Tādas būtnes piesaistās cilvēkam un apēd šo enerģiju, tādējādi samazinot kopējo spriedzi ķermenī. Tādas būtības mēdz saukt arī par ļervām un ar tām burtiski ir aplipusi visa mūsu civilizācija.
Taču tam visam ir būtisks blakusefekts – tiek noēsts arī cilvēka dzīvības enerģijas resurss. Tāpēc ilgstoši stresā dzīvojošs cilvēks pēc laika sūdzas par patstāvīgu nogurumu, apātiju, depresiju. Viņa dzīvības enerģija pietiek, lai tikai uzturētu elementārās funkcijas. Enerģētiskie parazīti iztukšo cilvēku, līdz tam vairs nav enerģijas pat dzīvības procesu uzturēšanai. Šādi cilvēki ir uzņēmīgi pret infekcijām un citām saslimšanām. Parazīti savienojas ar cilvēka enerģētisko lauku tajos punktos, kas iepretī dažādiem mūsu iekšējiem orgāniem.
Katrs orgāns mūsu ķermenī atbild par noteiktām funkcijām fiziskā līmenī un arī enerģētiskā līmenī. Piemēram, nieres atfiltrē dažādus toksīnus, kuri caur urīnu tiek izvadīti. Enerģētiskā līmenī nieres saistītas ar aizvainojumiem. Ja cilvēks ir aizvainots par kaut ko un šajā jomā tam ir stress(piemēram aizvainots uz dzīvesbiedru un dzīvo ar to kopā, nemitīgi izjūtot stresu, vai aizvainots uz varu par netaisnību) tad šī enerģija nedaudz palielina konkrētā orgāna temperatūru. Ļervas sajūt infrasarkano starojumu un piesaistās paaugstinātās temperatūras zonā – nieru ceļos. Esat ievērojuši, ka līdzīgi temperatūras izmaiņas jūt kaķi un mēdz uzgulties uz vietām, kur ir kāda trauma vai sāpes. Atšķirībā no ļervām, kaķis patiesi dziedina ar murrāšanu. Starp citu – ļervām netīk aukstums vai straujas temperatūras svārstības. Tie, kuri netiecas pēc + 23, + 25’C komforta, nodarbojas ar ziemas peldi vai citām rūdīšanās metodēm, iet pirtī, ir krietni labāk pasargāti.
Kā jau minēju, šie parazīti “apēd” arī dzīvības enerģiju, kas nepieciešama, lai mēs justos labi un veselīgi. Varas kontroles mehānismiem ir nepieciešams cilvēks, kas nav spējīgs patstāvīgi domāt, kuram nav enerģija nekam pretoties, kam pietiek spēka tik daudz, lai aizvilktos uz darbu un atvilktos mājās. Bez darba cilvēks nevar, jo tas nomirs badā un aukstumā. Patstāvīgais stress padara cilvēku aizvien apātiskāku, gaudenāku, viņš vairs nekam netic, nespēj saskatīt izeju no šī strupceļa.
Ir cilvēku grupas, kuras cenšas pārvaldīt sabiedrību dažādām metodēm. Tam nepieciešams kontrolēt varu visos līmeņos. Tie kontrolē lielu vairumu valdības, politiķus, ekonomikas, finanses. Tie tiecas pilnībā kontrolēt arī cilvēka veselību, enerģētiku un garīgo izaugsmi. Kāpēc? Tas ir varas jautājums, tas ir resurss. Šie cilvēki lieliski zina par ļervu eksistenci un par to ietekmi uz cilvēka dzīvības funkcijām. Tāpēc tiem tik atliek radīt nemitīgu stresu un ļervas izdarīs savu darbu. Viņi zina, ka dabiskais dzīvības enerģijas resurss, kas ļauj uzturēt puslīdz formā darba funkcijas, pietiek līdz kādiem 55 – 65 gadiem. Tad viss iztērētais vairs nav atgūstams un cilvēks strauji sabrūk. Tāpēc arī pensionēšanās vecums ir pacelts. Cilvēka vērtība ir tik, ik viņš var radīt kaut kādas materiālās vērtības, vai viņš ir izmantojams ka resurss. Kad viņa spēki izsīkst, tad šis resurss tiek norakstīts. Tik vienkārši un ciniski.
Es šo nevērtēju ne kā labu, ne ļaunu. Tā vienkārši ir. Rakstu uzrakstīju, lai mēs katrs padomātu un sajustu, ka paši sevi dzenam strupceļā. Izlasot šo, sajūtiet vai informācija rezonē iekšēji. Ko varam darīt? Sekot sev līdzi apzināti, savām domām, emocijām, sajūtām. Saklausīt un sajust savu ķermeni, tā reakcijas. Iedziļināties apkārt notiekošajā un izprast, kas no stresoriem ir patiesi reāls un kas ir “iebarots” no malas. Atmetiet lieko. Iztaisnojiet plecus. Ejiet uz masāžām, pirti, pastaigāties dabā, ieelpot mežu, jūru, kalnus. Kuriet dzīvu uguni cik vien varat un apzināti ar liesmu tīriet savu enerģētisko lauku. Ja nav cits uguns, tad izmantojiet sveces. Ejiet kontrastdušā, apzināti skalojot prom ne tikai fiziskos sviedrus un netīrumus, bet arī skalojiet sevi enerģētiski. Attīstiet spēju sajust savas stresa zonas un apzināti tās tīrīt. Valērijs Sineļņikovs grāmatā “Izproti savu slimību” un Liza Burbo “Mīli sevi” aprakstīta katras slimības fizisko simptomu saikni ar enerģētiku, uzskatu un domāšanas veidu. Vairāk centie0ties priecāties, jokot, ieraudzīt skaisto un neļaujiet savā laukā ienākt apzināti masu mediju veidotām negatīvajām ziņām. Tik pat rūpīgi, cik jūs rūpējaties par fizisko higiēnu, tik pat rūpīgi parūpējaties par savu enerģētisko un mentālo higiēnu un veselību.